Visu laiku neko nerakstīju, jo nav par ko īsti rakstīt. Benasque turnīrs aizrit diezgan vienmuļi, katru dienu viens un tas pats - ceļamies pēc pulksten 9, tās pašas brokastis, bakstīšanās numurā vai pastaiga ārā līdz pusdienām, spēļu kārta, atpakaļ uz viesnīcu, vakariņas, bakstīšanās numurā līdz naktij. Citu izklaides iespēju izņemot kalnos kāpelēšanu te nav. Sāk jau apnikt. Vakar bijām aizgājuši līdz vienai vietai, kur redzējām nolaižamies helikopteru un cerējām, ka tūristiem būs iespēja pavizināties par samaksu, taču izrādās, ka tas pieder vietējiem likumsargiem. Uzreiz radās doma nosimulēt glābšanas operāciju, viens it kā pazūd kalnos, bet pārējie ar helikopteru dodas meklēt un bildē kalnus no augšas. Joks, protams. :)
Turnīrā neiet pārāk labi, vakar bija melnā diena visiem, ko pazīstu, jo visi zaudēja, līdz ar to normas iespējas šajā turnīrā vairs nav, vienīgi var cerēt uz kādu balvu, ja izdosies pēdējās kārtas nospēlēt veiksmīgi. Prieks redzēt, ka mūsējiem Kondomā labi iet, taču man ir aizdomas, ka Vadima trešajai IM normai var patraucēt pārlieku lielā franču kvantitāte pretiniekos...
Nevaru sagaidīt, kad no šejienes notīsimies un brauksim uz nākamo turnīru. Kārtējo reizi pārliecinos, ka veiksmīga turnīra pamatā pirmais nosacījums ir laba kompānija, tad seko dzīvošanas apstākļi. Ja sāk palikt garlaicīgi, tas atspoguļojas turnīra tabulā.
Tie kalni jums ir iegriezuši. Sapratu, ka Benasque turnīrs ir milzīgi liels- piedalās 500 šahisti, notiek jau 30. reizi, ir starptautisks. Savukārt Kondomā notiek samērā neliels vietējais turīrs ar 70 dalībniekiem. Tā ka mērogi ir pavisam citi. Bet patīkami, ka Latvijas sportisti spēj parādīt klasi!
AtbildētDzēst